Pārmērīgas paļaušanās uz ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem ietekme uz augsni

1. Ķīmiskais mēslojums nesatur organiskās vielas un humīnskābi. Tāpēc pēc liela daudzuma ķīmiskā mēslojuma izmantošanas organisko vielu un humusvielu trūkuma dēļ tiek iznīcināta augsnes agregātu struktūra, kā rezultātā notiek augsnes sablīvēšanās.
2. Ķīmiskā mēslojuma izmantošanas līmenis ir zems. Piemēram, slāpekļa mēslošanas līdzekļi ir gaistoši, un izmantošanas līmenis ir tikai 30–50%. Fosfora mēslošanas līdzekļi ir ķīmiski aktīvi, un izmantošanas līmenis ir zemāks, tikai 10%-25%, un kālija izmantošanas līmenis ir tikai 50%.
3. Kultūraugu audzēšanai nepieciešami dažādi mikroelementi, un ķīmiskā mēslojuma vispārējais sastāvs ir viens, kas var viegli izraisīt kultūraugu uzturvērtības nelīdzsvarotību un samazināt dārzeņu un augļu kvalitāti.
4. Plaša ķīmiskā mēslojuma izmantošana var viegli izraisīt nitrātu satura pārsniegšanu dārzeņos. Kombinācijā ar citām vielām veidosies kancerogēni un tiks apdraudēta cilvēku veselība.
5. Plaša ķīmiskā mēslojuma izmantošana ir izraisījusi arī lielu skaitu labvēlīgo augsnes baktēriju un slieku nāves.
6. Ilgstoši neefektīva ķīmiskā mēslojuma izmantošana bieži izraisa atsevišķu elementu pārmērīgu uzkrāšanos augsnē un augsnes fizikālo un ķīmisko īpašību izmaiņas, kā rezultātā notiek vides piesārņojums.
7. Jo vairāk tiek izmantots ķīmiskais mēslojums, jo mazāka ir ģeogrāfiskā priekšrocība un vairāk paļaušanās uz ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem, veidojot apburto loku.
8. Viena trešdaļa valsts lauksaimnieku pārmērīgi mēslo sējumus, palielinot lauksaimnieku ieguldījumus lauksaimniecībā, padarot fenomenu “ražošanas pieaugums, bet ienākumu pieaugums” arvien nopietnāks.
9. Pārmērīga ķīmiskā mēslojuma izmantošana pasliktina lauksaimniecības produktu īpašības, tos viegli pūst un grūti uzglabāt.
10. Pārmērīga ķīmiskā mēslojuma izmantošana var viegli izraisīt ražas nokrišanu, kā rezultātā samazinās graudu ražošana vai kaitēkļu un slimību rašanās.